SENĀS LATGALES 900

AICINĀM APMEKLĒT JAUNU MĀJĀS LAPU PAR ŠO TĒMU - latgalian900.blogspot.com

21. un 22. septembra pasākumu programma! 

PIETEIKUMA ANKETA DALĪBNIEKIEM IR ŠEIT - *doc

Senās Latgales 900 gadu jubileja

Daumants Kalniņš

 Autines sacelšanās piemiņas pasākumā pasludinām nākošo, 2013., par jubilejas gadu senajiem latgaļiem

Lai gan arheologiem ir krietni senāks Baltijas zemju un tautu vēsturiskais redzējums, tomēr tā nu reiz pieņemts, ka par to hronoloģiskās atpazīstamības punktiem uzskata datējumus, kad tās pirmo reizi minētas senlaiku hronikās. Pateicoties šādam skatījumam, gluži nesen, 2009. gadā Lietuva atzīmēja savu tūkstošgadi. Lielajam pasākumam pamatojums bija meklējams Kvedlinburgas klostera annālēs 1009. gadā izdarītajā ierakstā par mūku Bruno, kurš atnācis uz Lietuvu sludināt kristīgo ticību un ticis nogalināts. No skandināvu rakstītajiem avotiem izriet, ka, kopš 6. gadsimta zemgaļi atvairījuši vikingu iebrukumus. Rimberta hronika piemin kuršus, kuru zemē dāņi sirojuši jau 853.gadā. Senākais zināmais Līvzemes nosaukums atrasts uz Trosas rūnu akmens. Tas izkalts pēc 1000. gada m.ē. par godu vikingam Barkviram, kas noslīcis sirojuma laikā līvu zemēs.

Tāpēc jo nozīmīga šobrīd ir Nestora hronika, tā saucamais ”Pagājušo laiku stāsts”, kas datēts ar 1113. gadu un kur, kopā ar jau iepriekšminētajām Baltijas jūras austrumu krastā mītošajām tautībām, pirmo reizi vārdā saukti arī latgaļi – летгола. Latgaļu zemes nosaukums „Лотыгола” pirmo reizi pieminēts Novgorodas hronikās sakarā ar 13.gs notikumiem.

Vietējo kultūru mijiedarbības un cilšu sajaukšanās rezultātā veidojusies tagadējā latviešu tauta. Mūsdienu literārā latviešu valoda pamatā atvasināta no seno latgaļu valodas. Arī latviešu tautas un valsts nosaukums cēlies no latgaļu nosaukuma. Neapstrīdami, ka mūsu valsts karogs mantots no senajiem latgaļiem. Atskaņu hronika piemin, ka 1279. gada karagājienā piedalījušies arī Cēsu latgaļu zemessargi. Hronikas autors stāsta, ka viņi gājuši karā zem sava karoga, kurš bijis sarkans, ar baltu svītru vidū. No iepriekšsacītā izriet, ka šodienas Latvijas karogs ir viens, no vecākajiem zināmajiem pasaulē.

Senie latgaļi atstājuši iespaidīgas lietišķās mākslas un materiālās kultūras liecības. Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, tāpat kā Latgales un Vidzemes novadu muzejos, glabājas daudz arheoloģiskajos izrakumos iegūto seno latgaļu sadzīves priekšmetu, ieroču un rotu. Šie krājumi dod iespēju pētniekiem izdarīt secinājumus par to, kā senatnē dzīvojuši, cīnījušies, tērpušies un rotājušies Latvijas zemes senie iedzīvotāji. Par seno latgaļu mantojuma nozīmību jau vairākkārt stāstīts rotkaļa Daumanta Kalniņa grāmatās. Sagaidot jubilejas gadu, Kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas biedrība  (KVSB)  izdevusi viņa grāmatu „The Latgalian Treasures". 2013.gadā, ņemot vērā, ka tas iezīmē arī D. Kalniņa dzīves jubileju, augšminēto grāmatu paredzēts izdot arī latviešu un krievu valodā.

KVSB aicina domubiedrus atbalstīt senās Latgales 900 gades svinības ar tematiskiem sarīkojumiem, kā arī piedalīties KVSB pasākumos Seno rotu kalvē un Ruckas muižas kompleksā. 2013.gadā KVSB iekārtos jaunu, Vidzemes latgaļiem veltītu ekspozīciju Seno rotu kalves muzejā Cēsu pilī, lai popularizētu seno latgaļu kultūru, zināšanas un prasmes, Ruckas muižas kompleksa apmeklētājiem piedāvās  praktisku nodarbību ciklu, kā arī organizēs īpašu tematisku pasākumu, kas iepazīstinās ar seno latgaļu ieguldījumu un nozīmi mūsdienu Latvijas veidošanās vēsturē. 

Kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas biedrības priekšsēdētājs Arsenijs Šenroks

Tautas daiļamatu meistars Daumants Kalniņš (KVSB biedrs)

Arheoloģe Anda Vilka (KVSB biedre)

Jau šodien pieejama interesentiem

  Ar vērienīgiem pasākumiem ir noslēdzies trīs mēnešu pasākumu cikls - Kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas biedrības realizēti projekti – „Seno latgaļu vārdam – 900” un „Seno latgaļu vakarēšana”.

1.diena – 21.09.2013. Āraišu arheoloģiskais muzejparks.

Latgaļu vārda svētki - Baltu vienības diena Āraišu arheoloģiskā muzejparkā 21.septembrī pulcēja ap 60 dalībnieku un dienas gaitā, pasākumu apciemoja ap 350 apmeklētāju. Pulkst. 12.00 ievada vārdus teica Āraišu arheoloģiskā muzejparka vadītāja - A. Ramata, „Kroma kolna bruoliste” vadītājs - M. Rumaks KVSB biedrs, rotkalis - D.Kalniņš. 

Zinātniskos priekšlasījumos ar referātiem piedalījās: 

Jānis Ciglis „Seno latgaļu dzīves vietas Vidzemes reģionā”

Vitolds Muižnieks „Seno latgaļu apbedījumi”

Irita Žeiere „Seno latgaļu apģērbs”

Zigrīda Apala Ģūģeru kapulauka villaines”

Ivars Logins „Latgales vietvārdi - senvēstures īpatnību glabātāji”

Solvita Lodiņa „Senās rotas folklorā un mitoloģijā”

Artūrs Tomsons „ Seno latgaļu bruņojums”

Turpinājumā notika seno latgaļu tērpu modes skate ar pētnieces Iritas Žeieres komentāru.

Vēstures kopas „Kroma kolna bruoliste”, „Trokšņa iela” un „Senzeme” un folkloras kopas „Dzieti” demonstrēja seno latgaļu ikdienas un sadzīves ainas.

Ar seno zintnieču dziedināšanas prasmēm iepazīstināja Zvārtes Zāļu sieva Līga Eglīte. 

Par tradicionāliem graudaugiem stāstīja novadpētnieks Jānis Puntulis. 

Teatralizēto koncertu sarīkoja Dzērbenes folkloras kopa „Māras bērni” 

Pasākuma izskaņā Agnese Ramata cienāja visus ar silto zupu.   

                       

Dienas garumā par muzikālo noformējumu rūpējas „Dārdi”.

2.diena - 22.09.2013. Ruckas muiža, Seno rotu kalve un Cēsu viduslaiku pilī.

Pulksten 12.00 notika ekskursija - iepazīšanās ar KVSB radošajām darbnīcām, muižu un tās vēsturi Arsenija Šenroka vadībā. Tikšanās ar bruņu un ieroču kalēju Aleksandru Kornetu - Movzešu viņa jaunajā smēdē.

Pasākums turpinājās ar ekskursiju pa Cēsu viduslaiku pili, Cēsu pils dārzā maizes cepšanas prasmes demonstrēja Ieva Kalniņa Matute, par loka šaušanu gādāja Viliuss Matutis. Seno rotu kalvē notika izstāde „Latgaļu dārgumi” un Daumanta Kalniņa stāstījums. Dienas muzikālo daļu nodrošinās Vidzemes dūdinieki Eduards un Audars Klinti. Pulksten 16:00 notika vakarēšana. Dienas izskaņā Cēsu Jaunā pilī notika latgaļu dziesminieces Birutas Ozoliņas solo koncerts un Kristīnes Kārkles – Puriņas (ar grupu) koncerts.

Paldies par foto - Ievai Trimalniecei!

PASĀKUMU ORGANIZĒJA - Kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas biedrība un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. PASĀKUMU ATBALSTĪJA – Vidzemes plānošanas reģions un Cēsu kultūras un tūrisma centrs.